Par baltajiem ceriņiem

Pastāsti man stāstu atkal
Par tiem baltajiem ceriņiem.

Tik skumīgs, tik maigs
Skatiens Tavs noslīd man pakaļ.

Nedzenies, nesteidzies
Baltos ceriņus plūkt.

Tie reizi vien gadā zied.

/2010/

Man patīk lauzt

Man patīk lauzt -
Visu līdz galam, ar spēku,
Apaļus akmeņus grauzt
Līdz kļūst tie par ieročiem asiem.
Lai jūk! Lai brūk?
Lai viss uz galvas tik veļas,
Līdz debesu līdzsvars zūd.

Ar vieglu roku savācu gružus,
Tos pati pa vēju palaidu.

Tik sāļas, tik karstas
Savas asaras gaidu.
Lai visdziļākās brūces dziedētu.
Pēdējās nožēlas kripatas savācu.
Un sabāžu dziļi, jo dziļi
Tavās seklajās kabatās.

/26.10.2010/

Mana Rīga

Man Rīgas kņada tomēr tik tuva
Tās dienas, kad pēdas pašas skrien tālu
Un asfalta smarža vasaras tveicē
Mans šodienas tuvākais pavadonis

Es mainītu biļeti pret virzienu vienu
Kam man to svešumu kalnājos tālos
Ja sirds mana gavilē pie bērza, pie priedes
Un jūras šalkums spēj dvēseli mierināt

29.05.18

Atsūti man ziņu

Vai dzirdi, vai jūti? Tas lēni, lēni vēja plūsmā šūpojas.
Tas ir maigums, ko vēlos Tev pavēstīt.

--

Atsūti man ziņu.

Kaut baltu lapu visgaišāko!
Es zināšu par ko tā vēsta.
Es zināšu tos vārdus sacītos.
Lasīšu ar acīm aizvērtām
Un jutīšu ikvienu burtu
No sirds uz sirdi rakstīto,
Mūsu dvēselēs dziļi apslēpto.

21.10.2011

plkst. 15.24

Un es stāvu ceļa malā

Un es stāvu ceļa malā.

Mazliet atpūtas alkst

Mana smeldzošā sirds,

Bet ilgāk kavēties ir aizliegts

Laiks tik neizbēgami skrien.

Vēl mazliet, vēl drusku

Līdz saules starus vissiltākos

Tik maigi manas plaukstas skars.

Tagad-tik tagad ir tas laiks,

Lai dzītos pakaļ viesulim,

Vistumšākajam spēkam.

Drosmes pilna mana sirds.

Tā kalnos visaugstākos

Dod spēku rāpties strauji,

Ar maigām rokām plēšot sūnas,

Jo augšup ir ceļš, tik augšup.

21.10.2011
14.54

Kā saules ziediņš

Šorīt redzēju, kā saules ziediņš mirst,

Pa vienai lapiņai, kas tik maigi trīsuļoja,

Ieslīdēja sūnu zaļā akā –

Nezināja, kā ārā tikt.

Tik žēli vēja plūsma to piepacēla,

Tik mazliet - un vēl reizi samērcēja.

Līdz akmens smagums

pārklāja vistrauslāko no ziediem,

Un dziļi tumšos akas ūdeņos

Dziļos virpuļos to sameta.

--

Ūdens atspulgs lēni, lēni pierima.

Rīta drēgnums kaut kur atkal pazuda.

02.08.2011

23.36
/mm/

Es esmu kaut kur pa vidu..

 
Es esmu kaut kur pa vidu..

starp vientulības asajām klintīm

un sulīgi dzestro saules pļavu.

Tur notiek viss, ko gaidi,

vai no kā izmisumā bēdz.

Ir laime, ir prieks,

bet viļņi Tevi mētā dažreiz par stipru,

un tu kliedz, lai nedzirdētu savu balsi

lai nejustu, cik ūdens mēdz būt auksts.

16.06.2011

23.38