***
Viņa šorīt pamodās tumsā, melnā un smacējošā.
Kliedzoši cenzdamās atvērt salipušos plakstus,
Viņa saprata, ka acis jau ir plaši atvērtas –
spožas un apaļas, kā izsalkušam vilkam,
kas atgriezies no medībām tukšām.
Kristāla asaras bira
plaukstās pa vienai, asās šķautnes grieza rievas tik dziļi, ka vairs jau pat
nesāpēja, tik mazliet smeldza tās ievainotā savvaļas dvēsele.
05.01.2011
/mm/