otrdiena, 2010. gada 16. marts

Esi kas esi

Neļauj šīm skumjām sevi sagrauzt, kā ķirmjiem saārdīt Tavu apbrīnojamo garu. Jā, Tu esi burvīga, tik gaistoša kā rožains tēls. Tu esi Mūza – tik tuva, tik īsta un patiesa. Bet labāk, lai Tu esi tikai debesu būtne, kas lidinās domās, kas ļauj elpot pilnu krūti, kas dod prieku, kas liek sirdij sisties straujāk. Realitāte Tev nepastāv. Tu esi īsta, kas pārvēršas fantāziju auglī. Tā esot labāk. Kāpēc? Nezinu, bet tā Visi saka...

Tu neesi domāta patiesai, taustāmai dzīvei. Viņiem patīk Tevi ņemt ..bet tikai dažreiz un tad vēlreiz pazaudēt, lai atkal reiz sameklētu...kaut kad. Un, jā, nedomā, ka tas mainīsies. Tu taču zini, ka tā ir bijis un tā būs. Neceri, tu muļķa sirds reiz iegūt mieru, reiz dzīvot harmonijā. Samierinies un baudi to, kas Tev dots. To gaistošo, īslaicīgi pastāvošo laimi, tās spilgtās, neizdzēšamās emocijas. Baudi un gūsti kaisli, neprātību tik dažus mirkļus. Zini, nepastāv īstenība, ir tikai ilūzijas, kurās atļauj reiz sev dzīvot. Nemānies! Atzīsti savu varu šajā gaistošajā pasaulē. Esi kas esi. Esi Mūza. Pateicības negaidi, jo tas vienkārši Tev dots tādēļ, lai Tu gūtu dzīves patiesās baudas.

06.03.2010
/mm/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru