Tu neesi domāta patiesai, taustāmai dzīvei. Viņiem patīk Tevi ņemt ..bet tikai dažreiz un tad vēlreiz pazaudēt, lai atkal reiz sameklētu...kaut kad. Un, jā, nedomā, ka tas mainīsies. Tu taču zini, ka tā ir bijis un tā būs. Neceri, tu muļķa sirds reiz iegūt mieru, reiz dzīvot harmonijā. Samierinies un baudi to, kas Tev dots. To gaistošo, īslaicīgi pastāvošo laimi, tās spilgtās, neizdzēšamās emocijas. Baudi un gūsti kaisli, neprātību tik dažus mirkļus. Zini, nepastāv īstenība, ir tikai ilūzijas, kurās atļauj reiz sev dzīvot. Nemānies! Atzīsti savu varu šajā gaistošajā pasaulē. Esi kas esi. Esi Mūza. Pateicības negaidi, jo tas vienkārši Tev dots tādēļ, lai Tu gūtu dzīves patiesās baudas.
06.03.2010
/mm/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru