31.08.2009
un tu sēdēsi uz mana tukšā skapja,
kājas viegli šūpodams,
tu domāsi, kā gan esi nonācis
tik augstu, ka pat grīdas dēļus neredzi
sāpēt jau nesāpēs
tik ledus vēji svilpos - iekšā ārā
manā divu-durvju drēbju skapī,
(tie saldēs tavus pirkstus,
berzīs raupjos vaigus)
un tu domāsi, kā gan esi nonācis
tik augstu, ka vairs grīdas dēļus neredzi
kā gan - mani vaļā palaidis
31.08.2009
nedaudz mīlestības tev rokās tika sniegtas
nedaudz prāta bija vajadzīgs
lai to nesaberztu pīšļos
nav jau žēl aizgājušā laika,
bet gan to, kas vairs nav gaidāms rīt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru