Un es stāvu ceļa malā.
Mazliet atpūtas alkst
Mana smeldzošā sirds,
Bet ilgāk kavēties ir aizliegts
Laiks tik neizbēgami skrien.
Vēl mazliet, vēl drusku
Līdz saules starus vissiltākos
Tik maigi manas plaukstas skars.
Tagad-tik tagad ir tas laiks,
Lai dzītos pakaļ viesulim,
Vistumšākajam spēkam.
Drosmes pilna mana sirds.
Tā kalnos visaugstākos
Dod spēku rāpties strauji,
Ar maigām rokām plēšot sūnas,
Jo augšup ir ceļš, tik augšup.
21.10.2011
14.54
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru