Šorīt redzēju, kā saules ziediņš mirst,
Pa vienai lapiņai, kas tik maigi trīsuļoja,
Ieslīdēja sūnu zaļā akā –
Nezināja, kā ārā tikt.
Tik žēli vēja plūsma to piepacēla,
Tik mazliet - un vēl reizi samērcēja.
Līdz akmens smagums
pārklāja vistrauslāko no ziediem,
Un dziļi tumšos akas ūdeņos
Dziļos virpuļos to sameta.
--
Ūdens atspulgs lēni, lēni pierima.
Rīta drēgnums kaut kur atkal pazuda.
02.08.2011
23.36
/mm/
/mm/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru